Marta sākumā GY!BE Rīgā iesildīja One Leg One Eye no Īrijas. Atceros, ka nobrīnījos, ka vienam no dalībniekiem bija tā melnbaltā Palestīniešu šalle. Man likās, ka tādas bija modē pirms 20+ vai cik tur gadiem, bet vairāk par to nedomāju.

Tagad pastaigājot pa Dublinu un redzot vairākas tādas šalles, sapratu, ka koncertā nebiju spicākais zīmulis atvilknē un Īrijā tās ir aktuālas arī tagad. Un vakar uzskrēju virsū protestam uz Ha'penny tilta.

Ja nu kas, nevienu Ukrainas karogu vēl nemanīju.

Šodien saulains. Virsotne vairs nebija miglā, bet pēcpusdienā sacēlās tāds vējš, ka visu, tiešām visu pūkaino sniegu nopūta. Palika tikai porains ledus/ciets sniegs un sarkanā trase lejup.

Vēlāk lejā bija snovbordists ar izmežģītu plecu un kādam citam evakuācija ar helikopteru :/

Šodien pirmo reizi dzīvē no pirmā līdz pēdējam pacēlājam 💪 Pirmspēdējo nobraucienu gonkoju, lai 3 minūtes pirms pacēlāju slēgšanas uzspētu uz vēl vienu. Tad jau rīt jutīs.

Uz pirmo pacēlāju braukt ir jēga, lai dabūtu vietu stāvvietās pie pacēlājiem, citādi jāčakarējas ar shuttle busiem.

Pacēlāju dēļ gan nav jēgas, jo tā tikai jāstāv pusstundīgās rindās. Tā nu rīta cēliens sanāca 1 nobrauciens/stundā. Tad vēlāk cilvēki pačibēja un varēja 3 braucienus/stundā.

Mazliet redzēju zilas debesis.