Vakar likās, ka sanākusi publika, no kuras 85% pazina gan manu, gan Gustavo diskogrāfiju, bet grūti spriest par tādām lietām ar monitoru austiņām ausīs. Sasaucāmies ar publiku, smuki bļāvām visi kopā "divi divi diviiii", biju paņēmis līdzi Kjuumani, goču un Eliotu, nokliedzu arī savu "Nodevības" pantu. Patriks no Bourzma bija sarūpējis vizuāļus ekrāniem, uz "To pašu un tāpat" griezās šašlika iesms, piemēram. Niklāvz kā dīdžejs spēlēja galvenokārt LV repu līdz 2012. gadam, super retro sets bija.
Pirms ieraudzīju ZOCā uzlikto skatuvi, nebija ne jausmas, vai tā sporta halle kā koncertvieta jutīsies labi vai nē, bet izskatījās un jutās baigi labi, skanējis arī esot super, ar infrastruktūru arī viss forši — atmiņās epicentrā paliks tieši pats koncerts un ar to saistītais kolektīvais pārdzīvojums, nevis kas cits, kas nozīmē, ka ar apstākļiem viss bija diezgan ideāli. Parepojām kopā ar Gustavo tik daudz, kā vēl nekad iepriekš. Mazais ansis, kurš rakstīja "111", nekad tam neticētu.
@ansishh man daudzi mūziķi atsakās no auss monitoriem, lai sajustu dzīvo
@kedacore Jā, tur baigais kompromiss, es kaut kādos brīžos 1 ņemu ārā & ar vienu ausi klausos moņos, ar otru — telpas skaņu.
@ansishh @kedacore vienausis, vienrocis, kā arī vienkājis :)) Filmu "Nepatiesi apsūdzēts" ar Lesliju Nīlsenu domāju :)