Mēs ar meitu pirms pāris dienām atkal mazliet aprunājām to, ka tētis gandrīz nekad neēd gaļu, jo viņam liekas nepareizi nogalināt ēšanai siltasiņu dzīvniekus. "Piemēram, tās kotletes, ko ēdi pie vecmammas, ir taisītas no tām cūkām, ko pagājušajā vasarā tur redzēji. Viņas rudenī nokāva, lai iegūtu gaļu." Pēc brītiņa: "Mammu, es gribu nokaut cūku - man gribas kotletes!" 😅
Tad nu nācās stāstīt, ka viņai pašai to darīt nebūtu prātīgi, jo cūka ir liela un stipra, un aiziet uz bodi pēc maltās gaļas, no kā šovakar sacepu kotletes. Vakariņās gan cits ēdiens, ko labprāt ēdam visi, šis citiem brīžiem pa ķepai.