Depresija bieži ietekmē ne tikai emocijas.
Tā var ietekmēt:
domāšanas ātrumu
lēmumu pieņemšanu
koncentrēšanos
motivāciju
Tas ir viens no iemesliem, kāpēc depresiju arvien vairāk pēta neirozinātnes.
Lasiet vairāk:
https://www.rigabrain.com/post/depresija-izarstet
#rigabrain #neirozinatne #depresija
https://www.rigabrain.com/post/depresija-izarstet
Pētījumi rāda interesantu lietu.
Pat pēc veiksmīgas ārstēšanas 25–40% cilvēku piedzīvo depresijas atkārtošanos 2 gadu laikā.
Tas ir viens no iemesliem, kāpēc arvien vairāk runā par smadzeņu stabilitāti un pašregulāciju.
Plašāk par depresijas gaitu:
https://www.rigabrain.com/post/depresija-izarstet
#rigabrain #smadzenes #stress
https://www.rigabrain.com/post/depresija-izarstet
Ja depresija būtu tikai “domāšanas problēma”, tad pietiktu vienkārši domāt pozitīvi.
Bet realitāte ir cita.
Depresija bieži ir saistīta ar smadzeņu darbības izmaiņām, kas ietekmē:
enerģiju
motivāciju
koncentrēšanos
Ko par to rāda zinātniskie pētījumi?
Lasiet šeit:
https://www.rigabrain.com/post/depresija-izarstet
#rigabrain #depresija #smadzenudarbiba
https://www.rigabrain.com/post/depresija-izarstet
"Vienmēr tiešsaistē" — klusais smadzeņu nogurdinātājs.
Iepriekšējās paaudzes pēc darba varēja "atslēgties". Mūsdienās pastāvīgā informācijas plūsma, apvienojumā ar cerības trūkumu un ekonomisko spiedienu, izsmeļ smadzenes bez atjaunošanās iespējas.
Gen Z: 66% izdeg. Mileniāļi: 58% izdeg. Boomers: 37% izdeg. Atšķirība nav darba daudzumā — tā ir cerībā un spējā atslēgties.
https://www.rigabrain.com/starts
#RigaBrain #KognitivaParslodze #Neurofeedback #SmadzenuVeseliba #GenZ
Depresija ne vienmēr jūtas kā skumjas.
Daudzi cilvēki to apraksta šādi:
galva kļūst smaga
domas kļūst lēnas
pazūd motivācija
viss šķiet bezjēdzīgs
Tas bieži ir saistīts ar smadzeņu enerģijas regulāciju.
Lasiet vairāk:
https://www.rigabrain.com/post/depresija-izarstet
#rigabrain #smadzenes #depresija
https://www.rigabrain.com/post/depresija-izarstet
Nākotnes trauksme: Kad smadzenes ieslēdz "izdzīvošanas" režīmu.
Vairāk nekā 50% mūsdienu jauniešu baidās, ka viņi būs nabadzīgāki par saviem vecākiem. Šī nav tikai socioloģiska problēma — tā ir dziļa neiroloģiska slodze.
Hronisks stress bloķē smadzeņu pieres daivas darbību — to daļu, kas atbild par radošumu un lēmumu pieņemšanu. Rezultāts: dziļa izdegšana.
https://www.rigabrain.com/starts
#RigaBrain #Neurofeedback #Trauksme #GenZ #Mileniali #Pasregulacija
Vai zinājāt?
Apmēram 88–99% cilvēku 5 gadu laikā vairs neatbilst depresijas epizodes kritērijiem.
Tas nozīmē, ka uzlabojumi ir ļoti iespējami.
Bet svarīgs ir jautājums – kāpēc dažiem depresija atkārtojas?
Plašāk par to blogā:
https://www.rigabrain.com/post/depresija-izarstet
#rigabrain #depresija #neirozinatne
https://www.rigabrain.com/post/depresija-izarstet
Smadzenes var mainīties
Viens no svarīgākajiem faktiem par smadzenēm.
Smadzenēm piemīt neiroplastiskums.
Tas nozīmē, ka smadzeņu darbība var mainīties:
- uzlabojas emociju regulācija,
- stabilizējas stress,
- pieaug enerģija un motivācija.
Tieši tāpēc cilvēki pēc depresijas epizodēm bieži atgriežas pilnvērtīgā dzīvē.
Plašāk par depresijas gaitu un pētījumiem:
https://www.rigabrain.com/post/depresija-izarstet
#rigabrain #neirozinatne #smadzenes #depresija
https://www.rigabrain.com/post/depresija-izarstet
Ja vārdi bieži “pazūd”,
tas var nebūt vecums.
Tas var būt smadzeņu pārslodzes signāls.
Lasīt šeit 👉
https://www.rigabrain.com/post/vardu-atceresanas-pieaugusajiem
RigaBrain
