Vēdera tauki nav izolēti. Tie saistīti ar iekaisumu, nervu signāliem un zarnu–smadzeņu asi.

👉 Kāpēc tas ir svarīgi: https://www.rigabrain.com/post/vedera-tauki

#rigabrain #zarnasmadzenes #iekaisums

Kāpēc depresija atkārtojas?

Pētījumi rāda:

25–40% cilvēku piedzīvo depresijas atkārtošanos 2 gadu laikā.

Tas bieži notiek, ja paliek:
- nogurums,
- miega problēmas,
- stress,
- nepilnīga atveseļošanās.

Tieši tāpēc arvien vairāk runā par smadzeņu pašregulāciju un stabilitāti.

Kas par to zināms no pētījumiem?

Lasiet šeit:
https://www.rigabrain.com/post/depresija-izarstet

#rigabrain #smadzenudarbiba #depresija #stress
https://www.rigabrain.com/post/depresija-izarstet

Ne katra vārda aizmirstība nozīmē problēmu.
Bet biežas un progresējošas grūtības ir iemesls paskatīties dziļāk.

Izpratne ir pirmais solis.
Raksts, kas palīdz saprast 👉
https://www.rigabrain.com/post/vardu-atceresanas-pieaugusajiem

#rigabrain #smadzenudarbiba #atceresana #kognitivaislidzsvars

Vēders bieži ir vieta, kur uzkrājas ilgstoša spriedze. Tas ir signāls, ka nervu sistēma dzīvo aizsardzības režīmā.

👉 Lasi vairāk: https://www.rigabrain.com/post/vedera-tauki

#rigabrain #nervusistema #stress

Dažreiz cilvēks dzīvo attiecībās, kur visa uzmanība ir vērsta uz otru cilvēku.

Viņa emocijas kļūst svarīgākas par savējām.
Viņa problēmas – par galveno dzīves uzdevumu.

Psiholoģijā šo modeli sauc par līdzatkarību.

Jaunākie pētījumi rāda, ka šādos attiecību modeļos var būt iesaistītas arī emociju regulācijas smadzeņu sistēmas.

Uzzini vairāk par līdzatkarību un smadzeņu darbību:

👉 https://www.rigabrain.com/post/lidzatkariba

#rigabrain
#smadzenudarbiba
#attiecibas
#emocijas

Depresija bieži pāriet?
Svarīgs fakts, ko daudzi nezina.

Pētījumi rāda, ka 88–99% cilvēku 5 gadu laikā vairs neatbilst depresijas epizodes kritērijiem.

Tas nozīmē, ka uzlabojumi ir ļoti iespējami.

Tomēr daļai cilvēku depresija var atkārtoties.

Tāpēc svarīgi ir saprast, kā stabilizēt smadzeņu darbību ilgtermiņā.

Plašāk par to blogā:
https://www.rigabrain.com/post/depresija-izarstet

#rigabrain #depresija #smadzenes #labsajuta #veseliba
https://www.rigabrain.com/post/depresija-izarstet

Pēteris Urtāns, RigaBrain® vadītājs, uzsver:
vārdu atcerēšanās grūtības bieži ir viens no pirmajiem signāliem, ka smadzenes strādā ar lielāku piepūli.

Tas nav “kaut kas salūzis” –
tas ir signāls, ka vajag vairāk līdzsvara un pašregulācijas.

Pilns skaidrojums rakstā:
https://www.rigabrain.com/post/vardu-atceresanas-pieaugusajiem

#rigabrain #smadzenupašregulacija #kognitivaskaidriba

Zinātne rāda: taukaudi saglabā epigenētisku atmiņu par iepriekšējo lieko svaru. Tāpēc pēc diētām tauki atgriežas tik ātri.

👉 Detalizēti blogā: https://www.rigabrain.com/post/vedera-tauki

#rigabrain #epigenetika #vederatauki

RigaBrain® pašnovērtējuma anketas nav tests vai diagnoze.
Tās ir strukturēts veids, kā ieraudzīt:

– kā šobrīd funkcionē smadzeņu darbība,
– kādas spējas ikdienā tiek izmantotas,
– kur ir līdzsvars un kur vēl ir attīstības potenciāls.

👉 Par abu līmeņu nozīmi:
https://www.rigabrain.com/post/pasnovertejuma-anketa-1un2

#rigabrain #smadzenuveseliba #pasregulacija #ieksejabalanss
https://www.rigabrain.com/post/pasnovertejuma-anketa-1un2

🧠 Apziņas paplašināšana – ko par to saka neirozinātne?

Apziņa nav statiska. Pētījumi rāda, ka tās kvalitāti ietekmē:

✔️ smadzeņu tīklu sinhronizācija,
✔️ neironu plastiskums,
✔️ sociālā mijiedarbība.

Tas nenozīmē kļūt “citādam”.
Drīzāk – iegūt lielāku elastību starp iekšējo pasauli un ārējo realitāti.

Dažkārt lielākā pārmaiņa notiek nevis tad, kad darām vairāk, bet kad smadzenes sāk darboties saskaņotāk.

👉 Iepazīsti savu starta punktu:
https://www.rigabrain.com/smadzenu-novertejums

#rigabrain #apzinasattistiba #sma